Visu cilvēku likteņi ir saistīti. Arī cilvēks, kas stāv man priekšā veikala rindā, var pat negribot pilnībā izmainīt manu dzīvi. Var tikai iztēloties, kā viss var norisināties tam, piemēram, nopērkot pēdējo piena paku vai šokolādi, ko vēlējos nopirkt.. Esmu daudz prātojusi par šiem neparedzamajiem dzīves pavērsieniem, par to, cik daudz katrai situācijai ir iespējamo iznākumu. Tieši tāpēc es referāta rakstīšanai izvēlējos Annas Skaidrītes Gailītes romānu „Rožukronis” – tajā ir stāstīts par to, kā savijās triju savstarpēji nepazīstamu sieviešu un kādas meitenes liktenis, tām guļot vienā slimnīcas palātā.
Manu izvēli noteica arī toreizējais noskaņojums – es vēlējos lasīt un rakstīt par saistošu, mūsdienīgu grāmatu ar sižetu, kāds varētu atbilst realitātei, taču galvenā doma aptvertu kaut ko globālu, kaut ko mazliet netveramu, taču ikdienā skaidri jūtamu. Un tieši tā taču var raksturot to, cik ļoti mēs, gribot vai negribot, esam saistīti. Cik neparedzami ir likteņa pavērsieni? Cik daudz ir cilvēka paša rokās? Tie, manuprāt, ir filozofiski jautājumi, par kuriem iedomājas ikviens no mums, jo droši vien jau ikvienam arī gadās situācijas, kas liek par to aizdomāties un par to arī stāsta šis romāns.…
