Svarīgi atcerēties, ka slimnieku aprūpes pamatā morālā apziņa ir citu cilvēku labklājība. Viens no centrālajiem slimnieku aprūpes mērķiem ir aprūpēt cilvēkus ar cieņu un godu, atbalstot klienta tiesības uz pašnoteikšanos. Šis princips noder, apskatot pretrunīgos morālos lēmumus, kuri rodas iestādes politikas un ārstu norādījumu rezultātā slimnieku aprūpē. Tā ir daļa no slimnieku aprūpes kodeksa, kuru pirmo reizi izstrādāja AMA 1950. gadā un kopš tā laika periodiski atjaunoja. Šis kodekss kalpo, lai informētu gan medmāsu, gan sabiedrību par profesijas vīzijām un prasībām, ētisko jautājumu sfērā.[6]
Ar medicīnas ētiku nākas saskarties jebkuram speciālistam strādājot, medicīnas iestādē. Māsas personīgie un profesionālie ētikas standarti veido viņas nostāju pret pacientiem jeb klientiem un sabiedrību. Nonākot sarežģītās aprūpes situācijās, māsas profesionālās ētikas vadlīnijas palīdz viņai pieņemt galīgo lēmumu.…
