20. gadsimts ir bijis lielu, neparedzamu pārmaiņu laiks. Politiskās pārmaiņas, zinātnes un tehnikas attīstība, dažādu sabiedrības grupu cīņa par savām tiesībām. To starpā – arī sievietes.
Vēl pirms sociālistiskās iekārtas nodibināšanas, sociālisms bija paredzēts kā reti ambicioza valsts pārvaldes ideja. No sākuma tiktu uzcelta strādnieku valsts, kura ar laiku pārtaptu vispilnīgākajā sabiedrības funkcionēšanas formā – komunismā. Sociālisms paredzēja likvidēt šķiras, birokrātiju, ekspluatāciju. Cilvēki strādātu un baudītu sava darba augļus. Viņi būtu brīvi un netiktu mākslīgi sašķelti vai padarīti atkarīgi viens no otra. Viens no priekšnoteikumiem, lai šāda iekārta pastāvētu, bija sieviešu vienlīdzība.
Sociālisma teorētiskā bāze radās 19. gadsimtā un īpaši izpaudās tādu autoru darbos kā Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss. Sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu pētīja arī tādi autori kā Henrijs Morgans un Augusts Bēbelis. Sociālisti pauda ideju, ka sieviešu nevienlīdzībai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai.…
