Ap 5. gadu tūkstoti pr.Kr. kāda cilts, kuras nosaukums bija Ubaīdi, apmetās Mezopotāmijas dienvidu daļā, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā Šumera. Atsevišķi vēsturnieki atzīmē, ka Ubaīdi, iespējams, bijuši kaukāziešu izcelsmes indoeiropieši. Sākotnējās apmetnes pakāpeniski izvērsās par svarīgākajām šumeru pilsētām - Eridu, Isinu, Kišu, Kulabu u.c.
Auglīgas zemes un bagātas valstis vienmēr bijušas kaimiņu uzmanības lokā. Arī ubaīdu zemēs apmēram ap 3500.g. pr.Kr. sāka ienākt arābu izcelsmes semīti no Arābijas pussalas tuksnešiem. Ienācēji apmetās tuvu ubaīdu apmetnēm un pilsētām vai arī kļuva par pastāvīgiem šo pilsētu iedzīvotājiem.
Šumeru ierašanās
Dažus gadsimtus vēlāk, ap 3250g. pr.Kr. reģionā ienāca cita cilts, iespējams no Mezopotāmijas ziemeļaustrumiem. Ienācēji, kuri kļuva pazīstami kā šumeri, runāja aglutinatīvā valodā, kas nebija līdzīga nevienai citai tuvāko apkārtējo reģionu valodai. Atnākot šumeriem Mezopotāmija drīz kļuva par bagātu, pārtikušu zemi, bet šumeru valoda tika pieņemta par galveno šīs zemes valodu.…
