Nevalstiskās organizācijas (NVO) Talsu pusē kopš 19.gadsimta līdz mūsdienām

Apzinot vairāk vēsturisku faktu un ziņu par sabiedrisko rosību mūsu novadā, jāsecina, ka nevalstiskās organizācijas1 nav pēdējās desmitgades jauninājums. Ļaužu vēlme organizēt sabiedrisko dzīvi - rīkot balles, dziedāt koros, ierīkot bibliotēkas, palīdzēt cits citam grūtos brīžos vai mazturīgajiem, veikt citus kopīgus darbus – ir bijusi plaši izplatīta pirms simts un vairāk gadiem.
Nevalstisko organizāciju pirmsākumi mūsu novadā 19. gadsimtā ir cieši saistāmi gan ar norisēm cariskajā Krievijā, gan ar iedzīvotāju skaita izmaiņām, nacionālo sastāvu, izglītības līmeni, saimniecisko un sabiedrisko rosību. Ieskatam jāmin, ka 19. gadsimta sākumā Talsi ir mazs miestiņš un kopā ar apkārtni ietilpst Kurzemes guberņas Talsu apriņķī. Talsos 1826. gadā dzīvoja 383 iedzīvotāji (61% vācieši, 23% ebreji un tikai 15% latviešu)2. Aptuveni šajā laikā izveidojās vecākā organizācija, par kuru ir saglabājušās skopas ziņas, - Talsu ebreju kapraču biedrība3. Tā rūpējās par mirušo ebreju apbedīšanu, kapsētas uzraudzību, darbojās arī kā palīdzības biedrība, jo apbedīja nabadzīgākos ebrejus. Biedrība faktiski darbojās vismaz no 1834. gada. Laikmetam raksturīgi, ka pirmās tika dibinātas organizācijas tādiem darbiem, kurus katrs paša spēkiem nevarēja veikt, un iedzīvotāji apvienojās, lai palīdzētu nelaimēs un grūtos brīžos citiem, piemēram, ugunsgrēku dzēšanā, mirušo apbedīšanā. Jāuzsver, ka tolaik valsts iestāžu un pašvaldību palīdzības mūsdienu izpratnē nebija, un gandrīz ar visiem sadzīves jautājumiem iedzīvotājiem bija jātiek galā pašiem.
Kurzemes guberņā 1817. gadā atcēla dzimtbūšanu – zemnieku piesaistīšanu zemei un muižnieku varai. Pakāpeniski 19. gadsimta vidū atļāva zemes un māju iepirkšanu, tā radot un nostiprinot spēcīgus un neatkarīgus zemes īpašniekus – saimniekus, gruntniekus. No 1863. gada zemnieki varēja saņemt pases un ieguva daudz lielāku pārvietošanās brīvību, un tas veicināja pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugumu. No 1866. gada ar “Baltijas guberņu pagastu pašvaldības likumiem” pārvalde laukos formāli pārgāja pašu zemnieku vēlēto amatpersonu rokās (“vietnieku pulkam” un pagasta vecākajam). Reformas notika arī pilsētu pašpārvaldē. Šie procesi ietekmēja sabiedriskās dzīves un nevalstisko organizāciju attīstību.
Novada latviešu sabiedrisko dzīvi būtiski ietekmēja tautas atmoda 19. gadsimta vidū un otrajā pusē. Tās ievērojams darbinieks, mūsu novadnieks K.Valdemārs (dzimis Ārlavas draudzē) Pūņu un Lubezeres skolās iegūtās pamatzināšanas papildināja pašmācības ceļā un, strādājot par rakstvedi dažādos Kurzemes pagastos, pulcināja ap sevi jauniešus un deva viņiem lasīšanai grāmatas. Lai šīs sanāksmes attaisnotu vietējo ierēdņu acīs, viņš Ēdolē nodibināja Baltijas jūras izsmelšanas biedrību.…