Mīlestības tēma tiek aptverta visos latviešu literātu darbos. piemēram:
Imanta Ziedoņa dzejā, Rūdolfa Blaumaņa darbos, Andreja Upīša darbos, Ojāra Vācieša, Aspazijas, un citos literāru darbos.
To, ka esam cilvēki, īsti cilvēki, varam izrādīt dažādā veidā.
Mēs, piemēram, ļoti varam izcelties ar savu sirsnību, ar godīgumu, ar radošajām spējām, ar savu pienākumu izjūtu, tomēr ir kaut kas tāds, kas pārspēj visu. Un tā ir mīlestība. Tikai tad, kad mīlam, esam vislabākie. Mīlestība ir mūsu visaugstākā izpausmes forma.
Mūsu mīlestības laiks ir vislaimīgākais laiks! Mēs vēlētos ar to saplūst un elpot vienu elpu. Tas veido mūsu personības dvēseli. Kas notiek mīlestības vārdā, ir neiznīcīgs. Tam ir nākotne, tas ir saskarsmē ar mūžību. Mūsu nepārtrauktība sakņojas mīlestībā. Ciktāl mūsu dzīvi nosaka mīlestība, tiktāl mēs esam neiznīcīgi. Ja mums ir nākotne, mēs esam saskarsmē ar mūžību!…
