Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 01.07.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 18 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 1.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 2.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 3.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 4.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 5.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 6.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 7.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 8.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 9.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 10.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 11.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 12.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 13.
  • Konspekts 'Neirosifiliss', 14.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Etioloģija    3
2.  Inkubācijas periods un patoģenēze    3
3.  Nervu sistēmas sifiliss    4
3.1.  Neirosifilisu veicinošie faktori    4
4.  Neirosifilisa veidi    5
4.1.  Asimptomātisks sifilītiskais meningīts    5
4.2.  Akūts sifilītisks meningīts un meningovaskulīts    5
4.3.  Hronisks sifilītisks meningīts    6
4.4.  Sifilītisks meningomielīts    6
4.5.  Galvas un muguras smadzeņu sifilītiskā gumma    6
4.6.  Smadzeņu asinsvadu sifiliss    6
4.7.  Tabes dorsales    6
4.8.  Progresīvā paralīze    7
5.  Nervu sistēmas sifilisa laboratoriskā diagnostika    8
6.  Neirosifilisa ārstēšana    10
7.  Terapijas efektivitātes vērtēšana    10
8.  Pielikums    11
9.  Izmantotā literatūra    15
Darba fragmentsAizvērt

Sifilisu izraisa bālā treponēma (Treponēma pallidum), kuru atklāja Fricis Š au d i n s (1871-1906) un Ē r i h s Hofmanis (1868-1959) 1905. gadā.
Bālā treponēma jeb vijmatis ir smalka, gara, kustīga sīkbutne, kuras forma atgādina korķviļķi. Tās garums ir 4-14 mkm, šķērsizmērs no 0,2 līdz 0,35 mkm. Mikroskopā apmēram 1000 reižu palielinājumā var re­dzēt, kā treponēmas vienmērīgi kustas uz priekšu un atpakaļ, rotē ap savu asi, šūpojas no vienas puses uz otru, izstiepjas un saraujas.
Treponēmas pastāv arī cistveida un L-formās, kuras ir rezistentas pret antibiotikām, antivielām un citiem nelabvēlīgiem faktoriem.[1;3]
2. Inkubācijas periods un patoģenēze
Pēc bālo treponēmu iekļūšanas organismā tās sāk strauji vairoties izplatās pa visiem orgāniem un sistēmām. Ļoti daudz treponēmu koncen­trējas limfātiskajā sistēmā, tās atrodamas pat perineirālajās limfātiskajās spraugās. Inkubācijas periodā bālās treponēmas nekādus simptomus ne­rada. Tā kā treponēmām piemīt antigena īpašības, pacienta asinīs pakāpeniski pieaug antivielu koncentrācija.
Inkubācijas periods vidēji ilgst 21-24 dienas, bet tas var gan saīsināties līdz 8-15 dienām, gan pagarināties līdz 100 un vairāk dienām. Inkubācijas periods var saīsināties tad, ja organismā iekļūst ļoti daudz bālo treponēmu, un pagarināties tad, ja pacients lieto pretsifilisa medikamentus. Sifilisa klasiskajai norisei ir raksturīga periodizācija, un katrai stadijai ir savas īpatnības.[2]

Neirosifiliss ir sifilisa 3.stadija un attīstās tikai apmēram 10% pacientu ar neārstētu infekciju. Tā lielās formas izpausme ir meningeāls – meningovaskulārs neirosifiliss, apgrieztais neirosifiliss tabes dorsalis.
Pacientiem ar HIV infekciju ir palielināts risks uz neirosifilisu, un tā attīstības ātrums un slimības smagums parādās paātrināti, iespējams tas saistīts ar pazeminātu šūnu imunitāti. CNS sarežģījumi ar Treponema kā asimptomātiska infekcija, akūts sifilītisks meningīts, hronisks sifilītisks meningīts, sifilītisks meningomielīts, galvas un muguras smadzeņu sifilītiskā gumma, smadzeņu asinsvadu sifiliss, tabes dorsalis, progresīvā paralīze, taboparalysis.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants