Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem, tautā saukts “Staņislavs”, pirmoreiz tika uzstādīts 1938. gada 14.augustā. Toreiz partizāna tēlu bronzā veidoja tēlnieks Kārlis Jansons.
Divas reizes, Padomju karaspēkam ienākot pilsētā , piemineklis tika gāzts – 1940. un 1944. gadā. Un tikai pēc gariem gadiem – 1993. gada 11. novembrī “Sargājošais partizāns” atgriezās savā vietā, lai godinātu dažādu gadu brīvības cīnītāju piemiņu.
Par Daugavpils simbolu pamatoti uzskata cietoksni, kurš bija paredzēts kā Krievijas impērijas rietumu robežas nocietinājums. Klasicisma stila cietoksni Krievijas cars iesvētīja 1833. gadā. Turpmākajos gados tur bija izvietotas Krievijas cara armijas, Latvijas armijas un padomju armijas daļas. Šobrīd cietoksnis ir pašvaldības un Nekustāmā īpašuma aģentūras pārraudzībā kā kultūrvēsturisks objekts.
Par savdabīgu objektu jāuzskata Daugavas aizsargdambis, kurš stiepjas 6 km gar upi, augstākajās vietā sasniedz 9 m un, kopš tā uzcelšanas 1841. gadā, joprojām droši aizsargā pilsētu no ūdensplūdiem.
Latvijas Kara muzeja pirmsākumi saistās ar 1. pasaules kara notikumiem Latvijas teritorijā, ar nacionālo militāro vienību - latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915.gadā. 1916.gada septembrī muzejs uzsāka savu darbību kā strēlnieku muzejs. Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā līdz 1940.gadam muzejs bija Kara ministrijas pārziņā. No 1919.gada muzejs savu mājvietu atrada senajā Rīgas nocietinājumu tornī Pulvertornī.
…
