Bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir; tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Tā ietver visu dzīvo būtņu: dzīvnieku, augu, sēņu un mikroorganismu daudzveidību uz Zemes. Gan zināmos organismus, gan arī tos organismus, ko zinātne vēl nav aprakstījusi. Tā iedalās trīs līmeņos:
Ģenētiskā daudzveidība – tās pamatā populāciju daudzveidība. Raksturlielumi – gēns, hromosoma, genoms. Tā izskaidro dzīvo būtņu atšķirības izskatā, iedzimtajās īpašībās un spējās.
Ekoloģiskā daudzveidība – sugu sastāva atšķirības starp divām teritorijām vai biotopiem. Raksturlielumi – sugu sastāvs, biotopu, sabiedrību, ekosistēmu tipi.
Sugu daudzveidība – augu skaits un arī sugu sastopamība. Sugu daudzveidība raksturo sugu skaitu augu sabiedrībā, to sadalījuma vienmērīgumu un katras sugas relatīvo sastopamību. …
