1.Teksta galveno burvību veido it kā vienkāršas sadzīviskas situācijas un sarunas, kas aprakstītas ļoti reālistiski un īsti, tā padarot sadzīvi par notikumu un piedzīvojumu, salīdzinoši vienkāršas sievietes dzīvē un liekot arī lasītājam noprast, ka viss vienkāršais ir ģeniāls un skaists. Autors smalki veidojis fonu galvenajai varonai, lai maksimāli izceltu un idealizētu viņu. Romānā ļoti labi atspoguļojas cilvēku savstarpējās attiecības, starp dažādiem cilvēkiem, gan dažādās situācijās, gan dažādos dzīves posmos, tādējādi, tiek parādīti ļoti daudzi attiecību modeļi, lai gan tos visus veido vieni un tie paši personāži.. Mani pārsteidza autora drosme, tik spilgti aprakstot izmisumu, bailes, neprātu, mīlestību un pat nāvi. viņš par mākslas priekšmetu padarījis pliekano dzīves īstenību, viņš tēlojis to it kā bezkaislīgi.
Autors it kā par spīti uzsvēris dzīves ciešanas un grūtības, meklējot tajās gan skaisto, gan neglīto un absolūti nekaunoties par pilnīgu patiesumu. Taču tai pat laikā, nevienā brīdī nerodas sajūta, ka autors pārspīlētu, tieši otrādi, ar šādu paņēmienu autors it kā iegūst lasītāja uzticību, būdams patiess. …
