Brīvi mediji, brīva prese demokrātiskā sabiedrībā ir ne vien indivīda brīvības izpausme, bet tiem ir arī noteikta politiska funkcija – nodrošināt sabiedrību ar informāciju, veicināt brīvu viedokļu apmaiņu, sabiedriskās domas veidošanos. Brīva prese, tāpat kā, piemēram, politiskās partijas un biedrības, ir demokrātiskās iekārtas (nevalstiskas) institūcijas. Varētu teikt – ja pastāv brīva prese, demokrātija ir iespējama (bet ar to vien vēl nepietiek), taču, ja nav brīvas preses, demokrātijas nav vispār.
Tas nozīmē, ka medijiem, presei, tāpat kā citām demokrātiskās valsts iekārtas institūcijām, ir arī sava daļa politiskās atbildības par šīs iekārtas funkcionēšanu. Šī atbildība uzliek pienākumu, piemēram, atturēties no klaji antidemokrātisku uzskatu paušanas. Ekstrēmos gadījumos par to var iestāties tiesiska atbildība. Tomēr politiska atbildība neprasa obligāti tiesiskas sankcijas, bet gan sabiedrisku nosodījumu tās neievērošanas gadījumā. Piemēram, medija politiskā atbildība prasa atturēties propagandēt viedokli, kas apvaino kādu reliģiju, tautību, kas vēlas partiju ķildas aizstāt ar stingrās rokas režīmu u.tml., pat ja konkrētā gadījumā nav sasniegts krimināla pārkāpuma slieksnis.…
