Mana sirdsapziņa ir tikai un vienīgi mana, tas ir mans „īpašums” un individualitāte. Tādēļ spriedumi un nosodījumi var būt tikai pirmajā personā. Par pāri darījumiem un sliktu rīcību es varu nosodīt tikai pati sevi, bet mana sirdsapziņa nespēs nosodīt cita pāridarījumus. Tā attiecas tikai un vienīgi uz manis pašas rīcību un saka, ko man darīt. Es cenšos savu dzīvi dzīvot pēc tīrākās sirdsapziņas.
Manuprāt, uz tik sarežģīto jautājumu: „Kas ir sirdsapziņa?” īsu un konkrētu atbildi sniedz filozofs Kvintilāns: „Sirdsapziņa – tūkstoš liecinieku.” Es šim citātam piekrītu, jo, manuprāt, sirdsapziņa ir ne tikai ikviena iekšējais tiesnesis, bet arī liecinieks, kurš spēj stāstīt sīki un konkrēti par pāridarījumiem, kurus mēs ikviens dzīvē kaut reizi esam kādam nodarījuši. Es iesaku ikvienam nedarīt pāri otram, lai gūtu kādu labumu pats sev, jo, tikai darot labu un dzīvojot ar tīru sirdsapziņu, ir iespējams veidot individualitāti un būt laimīgam.
…
