Vērtējums:
Publicēts: 18.06.2001.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Tiesisks darījums', 1.
  • Konspekts 'Tiesisks darījums', 2.
  • Konspekts 'Tiesisks darījums', 3.
Darba fragmentsAizvērt

1Tiesisks darījums (juridisks akts lat. Actus legitimus, negotium iuris; vāc. Rechtsgeschaft) Jēdziens. Teorijas:
1. T.d ir atļauts gribas izteikums, kas tieši vērsts uz tiesiskām sekām (tiesību nodibināšanu, pārgrozīšanu un izbeigšanu) tas ir tiesisko darījumu noteic cilvēka griba, kas rada tiesiskās sekas (gribas teorija vāc. Willenstheorie) tāpēc tiesiskam darījumam nav spēka, ja griba un tās izteikums nesaskan.
2. Izteikuma teorija (vāc. Ausserungstheorie) atzīst izšķirošo nozīmi izteikumam, ar kuru objektīvās tiesības saista zināmas tiesiskas sekas, kaut arī šis izteikums nesaskanētu ar izteicēja gribu.
3. Abas iepriekšējās teorijas cenšas apvienot trešā – apgrozības teorija (vāc. Verkehrstheorie), pēc kuras pilsoniskās apgrozības vajadzības izšķir, vai normāla izteikuma gadījumā ir jāievēro gribas trūkumi; pēc šīs teorijas tiesībās spēlē lomu griba nevis kā psihiska norise, bet gan kā apgrozībai noderīgs gribas izteikums. Visas šīs teorijas ir vienisprātis tai ziņā, ka katrā t.d nepieciešama cilvēka griba; tiesiskās sekas iestājas tāpēc, ka tās gribētas; tomēr šī griba var radīt tikai tādas tiesiskas sekas, kādas ar attiecīgo gribas izteikumu saista tiesiskā kārtība; un otrādi, tā nevar radīt sekas, ko tiesiskā kārtība neatzīst; tādā kārtā ne katrs gribas izteikums, kas vērsts uz tiesiskām sekām, ir tiesisks darījums.
Tiesiska darījuma veidi:

Autora komentārsAtvērt
Atlants