Sprints ir īsa skriešanas distance vieglatlētikā. Sprints ir senākais skriešanas sporta veids. Olimpiskajās spēlēs ir trīs veidu sprinta disciplīnas – 100 metri, 200 metri un 400 metri. Šīm trīs disciplīnām priekšteči imperiālajā mērvienību sistēmā, kas pielāgoti metriskajai sistēmai: 100 metru sprints izveidojās no 100 jardu skrējiena, 200 metru distance cēlusies no furlonga, kas ir astotdaļ jūdze un 400 metru skrējiens izveidojies no 440 jardu skrējiena vai ceturtdaļ jūdžu skrējiena.
Professionālā līmeņa sprinteri startā ieņem pozīciju, kas ļauj iegūt lielāku spēka momentu. Ķermeņa novietojumam starta laikā ir milzīga nozīme. Ideālā gadījumā atlētam jāsāk no četru punktu balsta un jāatsperas ar abām kājām, lai iegūtu lielāku spēku. Sacīkstes līdz 100 m fokusējas uz maksimālo sportista ātruma sasniegšanu, bet pārējās distances pieprasa arī izturību. Cilvēka fizioloģija nosaka ka skrējējs nespēj noturēt maksimālo ātrumu ilgāk par trīsdesmit sekundēm, pēc šī laika kāju muskuļos sāk pietrūkt skābeklis.…
