Man, lasot Poruka dzeju, likās, ka tā ir ļoti vienkārša un nesamākslota, taču saglabājās arī zināma nopietnības sajūta. Diezgan viegli saprotamais zemteksts, ja to tā vispār varēja nosaukt, manī radīja pārliecības sajūtu un viss likās saprotams. Varbūt vienīgi nedaudz trūka neliels iedalījums kādos sīkākos dzejoļu apkopojumos, jo to dažu dzejoļu “kaut kāds” apkopojums likās par mazu, tomēr tā trūkums, savukārt, radīja zināmu nepiespiestības sajūtu. Tas viss padarīju dzejoļu lasīšanu nedaudz interesantāku.…
