Savā 1916.gadā publicētajā darbā „Vispārīgais lingvistikas kurss” Sosīrs pirmo reizi norādīja uz zīmēm kā zinātniski pētāmu objektu, nosaucot šo zinātni par semioloģiju. Tā apskata visu veidu zīmes – attēlus, žestus, mūzikas skaņas, lietas, - un visu to veidoto asociāciju kompleksu, ko tās veido kā rituāla, sanāksmes vai izklaides satura formā. Šie saturi kļūst mums saprotami gan ar valodas, gan ar zīmju sistēmu palīdzību. Šī Sosīra ideja lika franču lingvistam Rolānam Bartam gandrīz pusgadsimtu vēlāk izvirzīt ideju par valodas un runas kā semioloģijas būtisku sastāvdaļu, par trim citām uzskatot ziņoto un ziņotāju, sintagmu un sistēmu, un denotāciju un konotāciju1.…
