Par nacionālu valsti pamatā pieņemts uzskatīt tādu valsti, kurā pastāv viena galvenā pamatnācija. Pie šī dalījuma pieskaitāma arī Latvija. Kopumā pasaulē pastāv dažādi nacionālo valstu modeļi- ar saasinātām nācijas un minoritāšu attiecībām, un tādām, kur nācija un minoritātes dzīvo labās attiecībās. Tiek izvirzīts uzskats, ka Latvija kā nacionāla valsts ar etniskām minoritātēm var pastāvēt ja tiek uzturēta latviešu un cittautiešu savstarpējā sapratne. No tā izriet, ka nacionāla valsts neapdraud minoritāšu kultūras attīstību.
Pamatā pieņemts uzskatīt, ka pasaulē pastām viendabīgas etniskas valstis un multietniskas valstis. Tieši multietniskajās valstīs visbiežāk izpaužas etnisko minoritāšu diskriminācija. Politiskā diskriminācija ir viens no šādu diskrimināciju paraugiem. Politiskā diskriminācija izpaužas tad, kad kādai etniskajai grupai ir priekšrocība uz kaut kādu varas instrumentu. Šo gadījumu var raksturot kā tādu, kad valstī tiek mēģināts strukturēt nevienlīdzību ar likumu palīdzību.
Nereti šāda politiskā diskriminācija pilnībā apspiež kādas etniskās grupas intereses un ir tendēta uz valdošās etniskās grupas interesēm, tomēr attīstītajās Rietumu valstīs nereti tiek realizēta šāda “politiskā diskriminācija”, lai panāktu kādas etniskās grupas līdzsvaru un neļautu tai iznīkt pastāvīgajos mažoritātes “uzbrukumos”.
…
