Lai gan es esmu tā, kas vienmēr postulē, ka man nepatīk cilvēki, labprātāk piektdienas vakarus pavadu vienatnē, nevis dejojot ballītēs, ar svešiem cilvēkiem grūti atrodu kontaktu, jo sākumā man neviens no tiem nepatīk, liekas, ka mums nav kopīgu interešu, ir skaidrs, ka bez līdzcilvēkiem es pastāvēt nevaru. Jā, laiks sev ir vajadzīgs, bet ne jau 24 stundas diennaktī. Apkārtējie man ir vajadzīgi tādēļ, lai papildinātu savas zināšanas, paplašinātu interešu loku, celtu garīgo līmeni, kā arī lai vienkārši izsmietos un izrunātu sievietēm „pieāķētos” 8000 vārdus dienā.
Domāju, ka jebkurš cilvēks ietilpst visās definētajās grupās, dažās pat vairākkārt, bet bieži vien to pat neapjauš. Piemēram, es tikai ar šī temata mācīšanos skolā apzinājos, ka ietilpstu snovborda mīļotāju, sporta kluba apmeklētāju, kā arī cilvēku, kuriem ir bijušas lauztas abas rokas, grupā, jo grupas definīcija nosaka, ka tā ir „skaitliski ierobežots cilvēku kopums, kam piemīt kādas noteiktas pazīmes”.…
