20. gadsimts , 30 gadi Maskavā. Romānā ir atspoguļots ironisks skats uz dažādām laikmetam raksturīgām parādībām PSRS, kā, piemēram, var minēt Sociālās problēmas, Staļina režīmu, tā īstenotās represijas un to sekas utt.) Padomju laikā valdīja tāds kā dzīves standarts, pēc kura vadoties bija jādzīvo visiem. Taču Bulgakovs savā romānā parāda, ka var arī citādāk, ka viss neierastais nebūt nenozīmē sliktāko, ka nedrīkst padoties, kaut tevi spiež pie zemes.
Citādo atstumšana.
„Pēc izskata varēja dot gadu 40. Mute tāda kā šķība. Noskuvies gludi. Tumšmatis. Labā acs melna, kreisā nez kāpēc zaļa. Uzacis melnas, tikai viena augstāka par otru. Vārdu sakot – ārzemnieks.” Šeit arī izpaužas viena no laikmeta iezīmēm – visu, kas neiekļaujas sabiedrībā, dēvēt par ārzemniekiem, jo neviens Padomju cilvēks jau tā nespētu uzvesties.…
