Lielākie putras ēdāji laikam senāk dzīvojuši Nicā, jo par godu biezputras dienai, to godājuši veselu pilnu dienu.
Dienu pirms biezputras dienas Nīcas rumbas galā un Upmaļu ciemā, biezputru sameta uz abu ciemu kopējām robežām. Tie bija svētki bērniem, kuri nākamajā vasarā pirmo reizi ies ganos.
Biezputras dienā vienmēr pusdienās vāra biezputru. Atlikušo biezputru lej, it kā gribētu to “vest” kalniņā. Kalniņā ved biezputru tādēļ, lai vasarā ganiem būt ko ēst. Bet vedot biezputru neved nekā cita, kā tikai divas vai trīs bļodas ūdens.…
