Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 1.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 2.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 3.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 4.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 5.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 6.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 7.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 8.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 9.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 10.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 11.
  • Referāts 'Ungurmuižas ēku komplekss un kungu mājas interjers', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Par Ungurmuižas ēku kompleksa baroka arhitektūru un interjeriem izvēlējos rakstīt galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, es pati dzīvoju Cēsīs, un izzināt sava rajona kultūras pieminekļus ir gana saistošāk, jo tie veido manu ikdienas dzīves vidi. Otrkārt, neskatoties uz to, ka muižā pati biju bijusi un lasījusi rajona laikrakstos reizēm publicētos rakstus par Ungurmuižu, par šo vietu kopumā zināju maz. Tātad, apkopojot materiālus par svarīgāko uzdevumu sev izvirzīju uzzināt vairāk par baroka arhitektūru un interjeru Ungurmuižā.
Pārsvarā materiālus pētīšanai ieguvu divās vietās- Cēsu centrālās bibliotēkas novadpētniecības nodaļā un Cēsu muzeja zinātniskajā arhīvā (CMZA). Nozīmīgākie darba rakstīšanas procesā izmantotie avoti ir Rundāles pils muzeja izdotais katalogs “Ungurmuiža”, CMZA atrodamie manuskripti “Ungurmuižas apbūves komplekss ar parku” un P.Pētersones “Ungurmuižā”. Visaptverošāko informāciju, protams sniedz 1998. gadā izdotais katalogs, jo šeit apkopoti daudzu autoru raksti, un publicēta izsmeļoša informācija par muižas arhitektūru, interjeru, vēsturi, no pašiem Ungurmuižas būvniecības pirmsākumiem, līdz mūsdienām. Neskatoties uz to, uzskatu, ka darbā izmantot sākotnējo avotu, manuskriptu, ir gana vērtīgāk, interesantāk, jo publikācijā iespējamas izmaiņas un saīsinājumi, tādēļ biju gandarīta darba izstrādei savā rīcībā iegūstot arī pēdējos divus minētos avotus. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants