Emanuēls Kants: Nekas nerada manī lielāku izbrīnu, kā zvaigžņotā debess virs manis. Emocionālā attieksme pret sevi, atspoguļo to, kā indivīds novērtē sevi attiecībā pret kādu specifisku vērtību, šeit tas vērsts uz zvaigžņotām debesīm virs galvas. Tās izsaka subjekta konkrētās izpausmes un attieksmi pret tām. Tas ir kā cilvēka emocionālo pārdzīvojumu jūtu virsotne.
Cilvēka laiks ir brīnišķīgs, virs galvas neizzināts visums mirdz, kā dzīve – kā mūsu nākotne. Dzīvot ir aizraujoši, pasaulē cilvēka nākotne ar debesīm ir līdzīgas, mēs nezinām, kas slēpjas noslēpumains debesīs un kas sagaida mūs dzīvē. Pasaule ir tik skaista un iespēju tik daudz, cik zvaigžņu. Mēs varam izvēlēties tik daudz cik mūsu katra morāles robežas ļauj. Debesis ir plašas un lūkojoties tajās, mēs redzam, ka tur slēpjas daudz, daudz nezināma, tāpat kā nezināms ir mūsu liktenis. Likteni mēs katrs pats veidojam un to kas slēpjas aiz un uz zvaigznēm mēs arī katrs pats iztēlojamies.…
