“Sods - valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa,
ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta;
sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas institūcijas piemēro
personai, kas izdarījusi pārkāpumu.”1 Sodam ir daudz variāciju, piemēram naudas sods, mantas
konfiskācija vai brīvības atņemšana, bet bargākais no tiem ir nāvessods. Pasaulē visos laikos bija
daudz diskusiju uz šo pamatā. Sabiedrība tika sadalīta divās daļās: daži bija par šo sodu, bet citi –
pret, un katram ir savi pamatoti argumenti. Mūsu laikā nāvessods dažās valstīs ir saglabājies, bet
lielāka daļa no tā atteicās humānismu apsvērumu dēļ un Latvija ir tajā skaitā. Manuprāt, nāvessoda
atcelšana ir bijis pareizais solis un tam ir vairāki argumenti.
Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, visas ES valstis ir atcēlušas nāvessodu kā
soda veidu. Pirmais un galvenais arguments šī lēmuma pieņemšanai bija tas, ka nāvessods pārkāpj
cilvēka tiesības uz dzīvi, kas ir viens no galvenajiem punktiem ANO Vispārējā cilvēktiesību
deklarācijas. Tā 3.pants “Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas
neaizskaramību.”2…
