Ievads
Autogēnais treniņš (Grieķu val.: autogenēs) pazīstams vairākās valstīs ar dažādiem nosaukumiem (progresējošā relaksācija, psihoterapija ar dekontraktāciju, psiho tonizējošie treniņi u.c.) . Autogēnais treniņš ir populāra pašsuģestijas metode, kas sevī iekļauj organisma pozitīvo pašiedarbi, un tiek izmantota dažādās sfērās – sākot ar medicīnu un profesionālo sportu un beidzot ar pedagoģisko procesu un kosmoloģiju. Autogēnā treniņa efektivitāte atkarīga no slimības klīniskajām izpausmēm, slimnieka nervu sistēmas īpatnībām, gribasspēka un attieksmes pret ārstēšanos. Autogēnā treniņa priekšrocības salīdzinājumā ar citām psihoterapijas metodēm ir tas, ka cilvēks pats aktīvi piedalās vingrinājumos. Autogēnā treniņa metodes slimniekiem apgūstamas tikai pēc ārsta ieteikuma un ārsta vadībā. Vēlāk vingrinājumus var izpildīt patstāvīgi. Savukārt veseli cilvēki var izmantot autogēno treniņu, lai disciplinētu sevi, attīstītu savaldīšanos. Var izmantot arī sportā, lai atbrīvotos no „starta drudža”, īsā laika sprīdī labi atpūstos un maksimāli koncentrētu spēkus.
Šajā darbā uzmanība tiks pievērsta tieši autogēnā treniņa iedarbībai , cilvēkiem ar runas traucējumiem, respektīvi pieaugušajiem, kuriem ir stostīšanās.
…
