Latviešu žurnālistikas mūžs ir vairāk nekā 220 gadu garš – žurnāls “Latviešu ārste” sāk iznākt 1768. gadā. Taču reizē jānorāda, ka atšķirībā no lielajām Rietumeiropas kultūrtautām un Krievijas pirmais periodiskais izdevums Latvijā – laikraksts “Rigische Novellen” – nāca klajā vācu valodā 1608. gadā Rīgā. Cēlonis bija viens – vācu krustnešu iebrukums Latvijā 13. gadsimtā, kura rezultātā Daugavas krastos tika nodibināts koloniāls režīms. Baltvācu baronu un mācītāju interesēs nebija attīstīt rakstību latviešu valodā un organizēt skolas iezemiešiem, nemaz nerunājot par periodiska izdevuma veidošanu vietējiem iedzīvotājiem. Nebūt nemazinot vācu apgaismotāju J. G. Herdera (1774 – 1803) un G. H Merķeļa (1769 – 1850) lomu progresīvu ideju izplatīšanā Latvijā, nevar neatzīmēt, ka, tikai pateicoties augošajai latviešu zemnieku kustībai un sakarā ar dzimtbūšanas atvelšanu Kurzemē (1817) un Vidzemē (1819), muižnieki kopā ar garīdzniekiem bija spiesti 1822. gadā uzsākt Jelgavā “Latviešu Avīžu” – pirmā laikraksta latviešu valodā – izdošanu.
…
