Secinājumi
Kopumā laboratorijas darbs noritēja veiksmīgi, jo tika izpildīti visi sākotnējie uzdevumi, protams, iegūtie rezultāti bija ļoti tuvi patiesajiem.
Nosakot gaismas izplatīšanās ātrumu gaisā, kļūdas iespējamību samazināja tas, ka laboratorijas darba laikā tika izmantota osciloskopā iebūvētā kursoru funkcija, lai precīzi varētu nolasīt nobīdes laika vērtību Δt. Rezultātā, kad eksperimentālā veidā bija noteikts gaismas izplatīšanās ātrums gaisā, varēja secināt, ka eksperiments ir paveikts ļoti precīzi, jo noteiktais gaismas ātrums bija ļoti tuvs teorētiskajam, bet, ja tika aprēķināts gaismas laušanas koeficients, tad varēja secināt, ka tas atbilst gaisam, jo aprēķinātā gaismas laušanas koeficienta vērtība bija vienāda ar teorētisko, proti, ngaisam=cpatiesais/cvidējais=1,003.
Nosakot gaismas laušanas koeficientu organiskajam stiklam, tika iegūta vērtība, kura bija atbilstoša teorētiskajai, jo noteiktā vērtība atradās robežās no 1,46 līdz 1,74 , proti, 1,53.
Iemesls, kāpēc laboratorijas darba laikā radās kļūda (neatbilstība teorētiskajai vērtībai), kad tika veikti gaismas ātruma mērījumi ūdenī, izmantojot cauruli, kura bija piepildīta ar ūdeni, bija tas, ka pati caurule bija pavisam cits materiāls, kas nozīmēja to, ka gaisma izplatījās cauri divām dažādām vidēm.
…
