1917
Oktobra Revolūcija. Komunisti to sauca par Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju. Komunistu pretinieki - par valsts apvērsumu. Krievija smagi izjuta kara sekas, jo valsts ekonomika nebija pielāgota ilgstošam karam. Vācija, cerot panākt Krievijas izstāšanos no kara, centās saasināt iekšpolitiskās nesaskaņas Krievijā. 1917.g. aprīlī tā palīdzēja no Šveices atgriezties Krievijā vairākiem emigrantiem, ieskaitot V. Uļjanovam (Ļeņinam). Viņa vadībā boļševiku partija sāka cīņu par varu, lai izveidotu sociālistisku iekārtu Krievijā. 1917. gada vasaras beigās viņi aktīvi sāka plānot valsts apvērsumu, kas sakristu ar viņu kontrolētā 2. Viskrievijas Padomju kongresa atklāšanu. Boļševiku lozungs par tūlītēju kara izbeigšanu izraisīja brāļošanos frontē un demoralizēja armijas kaujas spējas.
Šajā laikā ara principā "mētājās uz ielas", jo Pagaidu valdībai nebija autoritātes un tā nespēja nostiprināties Krievijā.
Revolūcijas (apvērsuma) rezultātā tika gāzta mēreno sociālistu izveidotā Pagaidu valdība un pie varas nāca boļševiku kontrolētā Tautas komisāru padome Ļeņina vadībā.
Pilsētās trūka pārtika, sākās streiki un demonstrācijas, kas februārī pārauga krīzē. Strādnieki sāka veidot savus varas orgānus – deputātu padomes. No troņa tika gāzts autokrātiskais cars Nikolajs II. Krievija tika pasludināta par republiku un izveidota Pagaidu valdību, kurā dominēja liberāli noskaņoti sociālisti.
…
