Tējas vēsture

Mūsdienās uzskata, ka tēju ļaudis pazīst jau vairāk nekā 5000 gadu. Pirms 3000 gadu tēja pārtapa par kulta un kultūras sastāvdaļu. Tējas krūmu izcelsme nav atklāta. Zinātnieki par to vēl strīdas. Par tās sākumiem uzskata Ķīnas dienvidrietumus, Birmas ziemeļus un Austrumindijas plato, citi domā, ka Asamā, Indijā.
Ir trīs komponenti, kas padara tēju par fascinējošu dzērieni:
1.uzmundrinoša un spēcinoša ietekme, kas uzmundrina bez uzbudinājuma;
2.nomierina kuņģi un zarnas;
3.aromāts, kas izdalās bagātīgi neatkarīgi no šķirnes un pagatavošanas veida.

Mītiem, leģendām un pieņēmumiem apvītā Ķīnas tēja
Ķīnieši uzskata, ka viņu valdnieks Šen Nungs atklājis tēju. Šen Nungs bija viens no trim gudrajiem, jo pirmais uzsāka apstrādi, tādēļ vēsturē iegājis kā dievišķais zemnieks.
Jau pieminētais Šen Nungs bieži devies ceļojumos pa valsti iepazīt tautas dzīves apstākļus vai medībās. Pa ceļam viņš vienmēr dzēra vārītu ūdeni. Tā noticis arī kādā skaistā dienā 2737. gadā pirms Kristus. Kamēr ūdens vēl burbuļojis katliņš no tuvumā esošā koka vējš norāvis dažas lapiņas un iemetis verdošajā ūdenī. Drīz ūdens nokrāsojies zeltaini dzeltens un smaržojis lieliski. Nungs izlēma nogaršot. Dzērienam bijusi lieliska garša, un pēc tā izdzeršanas valdnieks juties atspirdzinoši. Turpmāk Nungs pieprasījis tikai šāda veida dzērienus – tā tika atklāta tēja. Stāsts ir apstrīdēts, jo no svaigām, neapstrādātām auga lapām neko nevar pagatavot.
1712. gadā vācu jātnieks Engelberts Kamfers savā grāmatā apraksta savu versiju par tējas rašanos. Reiz dzīvojis kāds dievbijīgs indietis Darma, valdnieka Kasjuvo trešo dēlu. Darma uzturējies Ķīnā kā budistu vēstnesis. Naktis viņš pavadījis reliģiskās pārdomās. Kad reiz pret paša gribu jaunieti pārņēmis miegs. Dusmās viņš norāvis sev plakstiņus un nometis tos zemē. Nakts laikā no plakstiņiem izdīgušas saknes, bet pret rītu no plakstiņiem izaudzis mūžzaļš koks. Darma nogaršojis lapas un atklājis, ka tās lieliski atvaira miegu.
Tējas dēļ kādreiz kāds arī ir miris. Valdnieka Sun Hao padotais Vei Čao kādās dzīres negribējis dzert 7 sheng (tas nozīmē: izlietot vairāk par 1l vīna, kas bija iecienīti tajos laikos), bet 3. Lai nebūtu jādzer atlikušie 4 sheng, viņš licis savās turpmākajās 4 glāzēs ieliet tumši sarkanu dzērienu – tēju. Sun Hao uzzinājis par padotā blēdību licis viņu arestēt, bet 273. gadā šī bezalkoholiskās dzēriena cienītājam nocirtuši galvu . …