A.Dauge savā grāmatā “Audzināšanas ideāls un īstenība” par galveno uzdevumu izvirza aplūkot audzināšanas uzdevumus, mērķus un metodes. Noskaidrot dažas patstāvīgi lietotas, bet bieži rupji pārprastas populāras formulas.
A.Dauge aplūko trīs principus, kuri audzināšanā ir atzīti par pareiziem.
Humanitātes princips.
Audzināšanas mērķis ir cilvēks kā tāds, viss veselais un pilnvērtīgais cilvēks, vai tad cilvēks maz var kļūt par tādu vispārīgi pilnīgu un vērtīgu personību, ja viņš neizaug un netiek izskolots par vērtīgu un derīgu cilvēku kaut kādā noteiktā veinā dzīves un darba speciālā nozarē?
Rodas jautājumi kādā vecumā šī specializēšanās sākās, cik tālu drīkst iet, vai, kā un kādos samēros jāsaista speciālais ar vispārīgo.
A. Dauge apgalvo, ka jaunos cilvēkos šādas dziļas un spilgti noteiktas uz tīri speciālām vērtībām un uz to realizēšanu vērstas intereses nemaz nav. Tās pārsvarā attīstās vēlu un lēnām.
Pašdarbības princips.
A.Dauge atzīst, ka daži pedagogi pašadarbības ideju grib realizēt vai nu pārāk agri, vai arī pārāk plašos apmēros. Daži no bērniem gaida un prasa tik daudz, cik nemaz nedrīkst gaidīt un prasīt.…
