Kālija – argona metode. Galvenokārt šo metodi izmanto ragmāņa, muskovīta, biotīta, flogopīta, laukšpatu, glaukonīta, dažu stiklu un daudzu vulkānisko iežu datēšanai. Vispazīstamākais izotops ir 39K, otrs izplatītākais ir 41K. Retāk izmantotais ir radioaktīvais 40K,kuram ir nestabils atoms, kādēļ liels daudzums no Zemes 40K jau ir sadalījies. Šī metode ir grūti pielietojama, jo argons ir inerta gāze, kas var izplūst no kristāla, tāpēc to izmanto atsevišķos gadījumos.
Šīm metodēm ir arī savi trūkumi, kā piemēram:
a) nav zināms, vai galaprodukti nav bijuši iežos jau sākumā.
b) nav zināms, vai parastais svins (argons, stroncijs) laika gaitā nav uzņēmis brīvos neitronus, pārvēršoties „galaproduktā”. Brīvo neitronu avoti ir sprādzieni uz neitronu zvaigznēm (debesu „Černobiļas”).
c) nav zināms, vai pazemes ūdeņi nav izskalojuši sākuma produktus, tā izmainot proporcijas.
…
