NEDAUDZ VĒSTURES
Pirmajam pasaules karam un Parīzes miera konferences lēmumiem sekoja sarežģīts periods, kura laikā notika būtiskas pārmaiņas daudzu Eiropas valstu politiskajā iekārtā. 20. gadsimta 20. gadu sākumā daudzas Eiropas valstis lika lielas cerības uz demokrātiju, bet jau 20. gadu otrajā pusē un 30. gadu sākumā daudzās valstīs tā sāka ierobežot vai pilnībā likvidēja. No 29 Eiropas valstīm parlamentārā demokrātija saglabājās tikai 12, bet 17 valstīs radās dažāda tipa vienas personas vai partijas diktatūras. Pārmaiņu cēlonis galvenokārt bija saistīts ar Pirmā pasaules kara un pasaules ekonomiskās krīzes sekām. Radās jauni ideoloģiski virzieni – komunisms, fašisms un nacisms u.c.
Daudzās valstīs demokrātiju nomainīja autoritārie režīmi, jo:
1)Pieredzes trūkums un nespēja daudzās problēmās ātri un sekmīgi atrisināt izraisīja sabiedrības vilšanos demokrātijas ideālos;
2)Krievijā un Vācijā jau bija izveidojušies totalitārie režīmi (tie iedvesmoja radikālo politisko virzienu atbalstītājus).
Sekojot “lielo diktatoru” – Staļina, Musolīni un Hitlera paraugam, daudzās valstīs demokrātiju nomainīja autoritārie režīmi:
1. 1926. gadā Polijā varu pārņēma viens no valsts atjaunotājiem – Juzefs Pilsudskis;
2. 1928. gadā Albānijā un 1929. gadā Dienvidslāvijā tika nodibināta savdabīga karaļa diktatūra;
3. 1920. gadā Ungārijā pēc neilgās karaļa varas pastāvēšans ģenerālis Miklošs Horti izveidoja militāru diktatūru.
…
Politikā nekas jauns netiek radīts: nedz pats cilvēks, nedz viņa atražošanai vajadzīgas lietas vai idejas. Politikā norisinās sabiedrības pārvaldīšana un ar to tā ir izdalāma kā īpašs cilvēku nodarbošanās veids. Ar pārvaldīšanu saprotam mēķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu. Politiskā sistēma – valstisko un nevalstisko institūtu, vērtību un normu, aktieru un viņu rīcību kopums, kas nodrošina politiskos procesus valstī. Politiskais režīms – valsts varas realizēšanas metožu sistēma, kas atspoguļo demokrātisko tiesību un brīvību stāvokli valstī. Sabiedrības pārvaldīšanas īstenošanas kārtība, ko raksturo valsts varas un pilsoņu savstarpējās attiecības. Atkarībā no tā, kurš kuru kontrolē, izšķir politisko režīmu trīs pamattipus: Politiskie režīmi: 1) Demokrātija – demokrātiskais režīms; 2) Totalitārisms – totalitārais režīms; 3) Autoritārisms – autoritārais režīms. Politisko režīmu klasifikācijas pamatā ir subjekta – objekta attiecības starp valsts varu un pilsonisko sabiedrību. Pilsoniskā sabiedrība – valsts tieši nepārvaldītā sabiedrības dzīves sfēra, brīvu indivīdu bīvprātīgi veidotu asociāciju kopums.
