-
Kārlis Zāle
Gadiem ejot, Kārli jau varēja satikt ostmalas krodziņos, izmēģinot rokas kautiņos. Pilsētas parkā darbojās ceļojošais cirks, kur profesionāls cīkstonis Ābergs Lūrihs jeb "Melnā maska" aicināja gribētājus no publikas izmēģināt spēkus. Jaunais liepājnieks nekautrējās, bet mājās atgriezās ar "samīcītiem" sāniem.
Pilnīgas konsekvences trūkst par tēlnieka uzvārda rakstību. Dzīves sākumā jaunais liepājnieks ir Zālīte, tad lieto abus uzvārdus Zālīte-Zāle. Skulptors Kārlis Jansons atceras, ka Kārlim Zālīte nav paticis tāds "maziņš" neesot atbildis viņa ambīcijām. Brīvās Latvijas laikā Kārlis ir tikai Zāle, bet pie tēva uzvārda atgriezies īsi pirms nāves, jau vācu okupācijas laikā. Jo, iebridis dziļi, dziļi dzīves rudenī, cilvēks no jauna iemīl bērnību. Kļūst pieticīgs.
Pa retam Kārlis tolaik ir sastopams arī pilsētas teātrī. Pēc izrādēm teātra bufetē izraisījās dzīvas pārrunas. Jaunais talants klusēja, tēloja pieklājīgu, solīdu skatītāju. Taču tas viss esot izskatījies pārspīlēti, smieklīgi, draugi ar zobgalīgām piezīmēm neesot kautrējušies. …
Kārlis Zāle ir dzimis 1888. gada 28. oktobrī- Friča un Ilzes Zālīšu ģimenē- Saldus rajona Kursīšu pagastā. Savu jaunību viņš pavadījis Liepājā. Mācības uzsācis pirmmācības skolā, pēc tam kādu laiku mācījies arī J. Zeimaņa zēnu elementārskolā, bet to nepabeidz, jo skola puikas gados Kārlim Zālem šķita vienmuļa, garlaicīga, apnicīga. Būdams spēcīgs draiskulis, pārgalvis un arī stūrgalvīgs, Kārlītis šad tad iekaustīja savus klases biedrus. Mātei Ilzei par šausmām viendien jauno talantu Zelmaņa kungs padzina, izslēdza no skolas. Zēnam vairāk bija tieksme uz praktiskām lietām, tāpēc labprātāk piepalīdzēja mātei mājas solī. Liepājā pavadītie gadi Kārļa Zāles dzīvē bija ļoti nozīmīgi viņa turpmākajai dzīvei. Vērodams tēva attieksmi pret darbu, viņa spēku un prasmi, arī Kārlis izveidoja savu pasaules uztveri, kur pienākums un darbs bija noteicējs. Kārļa Zāles tēvs bija celtnieks.
