Jebkurā vielā ir elektriski lādētas elementārdaļiņas – protoni, elektroni u.c
Lādēto elementārdaļiņu kustība un mijiedarbība pakļaujas Ņūtona likumiem.
Metāli ir labi elektrības vadītāji. Metālu elektronvadītspēju nosaka brīvie elektroni, kas haotiski kustas starp metāla pozitīvajiem joniem.
Brīvos elektronus metālā sauc par elektronu gāzi.
Brīvo elektronu kustībai nepiemīt siltumkustības raksturs, to enerģijai ir elektromagnētiska daba, kura nav atkarīga no temperatūras.
Elektroni sadursmēs ar joniem tiek bremzēti un šo procesu sauc par metāla elektrisko pretestību.
Vadītājā, pa kuru plūst strāva, izdalās siltuma daudzums Q=I2Rt, tāpēc ka brīvie elektroni elektriskajā laukā iegūto papildu enerģiju atdod joniem. Paaugstinoties temperatūrai, pieaug pretestība.
Metāla vadītāja pretestība mainās, mainoties temperatūrai: R=R0(1+αt), α – pretestības termiskais koeficients, kurš ir skaitliski vienāds ar vadītāja pretestības relatīvo izmaiņu (R-R0)/R0, ja vadītājs sasilst par vienu kelvinu (K-1). Metāliem tas ir lielāks par nulli, bet oglei un tīriem pusvadītājiem – mazāks. Vadītāja pretestība atkarībā no temperatūras mainās tāpēc, ka mainās tā īpatnējā pretestība. Ja iepriekšējā formulā ievieto R=ρl/S un R0=ρ0l/S, tad iegūst ρ= ρ0(1+ αt).…
