-
Vienotā monetārā sistēma. Eiro zona. Sadarbība sociālajā politikā
Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir jāveicina darba ņēmēju nodarbinātī¬bas iespēju uzlabošana. 1960. gadā nodibinātais ESF sākumā ,pirmkārt, tika izmantots pārcelšanās un apmācības pasākumu organizēšanā un sākot¬nēji bija izdevīgs "bagātākajām" lielvalstīm; līdz 1972. gadam puse līdzekļu aizplūda Vācijas Federatīvās Republikas kasēs. Vēlāk 80. gados šī fonda līdzekļi prioritāri tika izmantoti jauniešu bezdarbnieku ievadīšanā profe¬sionālajā dzīvē. Kopš 1972. gada šauras nacionālās kvotas gādāja par to, lai lielākā daļa fonda līdzekļu ieplūstu "nabadzīgākajās" dalībvalstīs.
Jēdziens iekšējā tirgus "sociālā dimensija" tiek lietots, lai apzīmētu mēģinājumu iekšējam tirgum un Eiropas Savienībai piešķirt humānāku un "sociālāku" veidolu un stātos pretī "sociālajam dempingam", no kā baidās arod¬biedrības.
Sociālās dimensijas būtiska sastāvdaļa ir "sociālais dialogs".
1989. gada decembrī ES Padome pieņēma "Kopienas sociālo pa¬mattiesību hartu".
Diskusijas par Eiropas sociālo politiku rit pilnā sparā. 1994. gada jūlija "Baltā grāmata par Eiropas sociālo politiku", 1995. gada oktobra Komisijas ziņo¬jums par Sociālās aizsardzības nākotni un otrais paziņojums šajā sakarā 1997. gada martā, 1996. gada "Gudrajo Komitejas" ziņojums par "Pilsoņu un sociālo tiesību Eiropu" un ziņojumu novērtēšanai organizētais Eiropas forumi jautājumā par Eiropas sociālo modeli (1996.) un citas iniciatīvas ir izraisījušas spraigas un konstruktīvas diskusijas par Eiropas sociālās politikas nozīmi.
…
„Eiropas integrācijas vēsture” Pirmo reizi ideja par ekonomisku un monetāru savienību parādījās 1957. gadā Romas līgumā (Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums). Līgums nosaka, ka dalībvalstīm jākoordinē to ekonomiskās politikas un ka politiskā biznesa cikli un valūtas maiņas kursu politikas jāuzskata par kopējo interešu jautājumu. Kā pirmsākumu pārejai uz vienotu ekonomiku var uzskatīt 1951. gadu ar Parīzes līgumu.