1919. gada 16.gada apvērsuma rezultātā pie varas nāca Andrievs Niedra ar provāciski tēmētu valstiskuma modeli, kurš tādēļ kļuva par Latvijas nodevēju. Šai dienā barona Manteifela vadītā triecienvienība izbrauca Liepājas ielās ar bruņumašīnām, ielenca Latvijas valdības namu, arestēja iekšlietu ministru Miķeli Valteru un apgādības ministru Jāni Blumbergu, pārņēma valsts kasi un ieņēma bruņoto spēku štābu. Pasākums neizdevās līdz galam, jo Ulmaņa valdība (izņemot 2 ministrus – M. Valteru un J. Blumbergu) paglābās angļu sūtniecībā. Golcs izlikās, ka neko nezin par šo operāciju. Vispirms pučisti mēģināja izveidot militāru diktatūru, bet nespēja tajā iesaistīt latviešu vienību komandieri Jāni Balodi. Visbeidzot tika izveidota rakstnieka un garīdznieka Andrieva Niedras valdība - latvisks aizsegs vācu muižniecības plāniem. Šo valdību atzina Golcs un baltvācu muižnieki. Baloža brigāde palika uzticīga Latvijas Pagaidu valdībai.
Tā kā Andrieva Niedras valdība bija provāciski noskaņota, tā aizstāvēja baltvāciešu tiesības uz zemi un konkurenci Latvijas valstī. Bet P. Stučka veiksmīgi sadarbojās ar komunistiem, uzskatot,
ka Latvijas valstij nav stipras un stabilas nākotnes ārpus varenās Padomju varas. Savukārt K. Ulmaņa valdība vēlējās samazināt baltvāciešu ietekmi, un to zemi sadalīt starp latviešu zemniekiem, tādējādi izceļot latviešu pārsvaru pār citām minoritātēm, nevis skaitliskā ziņā, bet nacionālā. Neskatoties uz daudzajām valstiskuma formām, kuras vtika veidotas Latvijas teritorijā no 1915. līdz 1920. gadam, tomēr gan ar veiksmes palīdzību, gan citu apstākļu iespaidā, latvieši tomēr deva iespēju Kārlim Ulmanim un viņa valdībai, kas beigu beigās arī izrādījās kā lābākais variants dotajā brīdī.…
