Vēlme pēc siltāka mājokļa ir teju tikpat sena kā cilvēce, galu galā siltums ir viens no dzīvības pamatnosacījumiem. Vēstures dati liecina, ka jau Senajā Ēģiptē ļaudis, lai uzturētu savus mājokļus vēsus karstajā tuksneša svelmē, tos cēla no bieziem akmeņiem un no iekšpuses aplipināja ar māliem vai dubļu kārtu. Savukārt grieķi bija pirmie, kas atklāja, ka labākai izolācijai noder gaisa spraugu veidošana sienās. Skandināvijā vikingi, lai cīnītos pret bargo salu, koka mājokļu spraugas aizdarīja ar dubļiem. Viduslaikos ēku iekštelpās siltuma noturēšanai pie sienām kāra gobelēnus un nomedīto kažokzvēru ādas. Līdz pat pagājušā gadsimta vidum, kad pasaulē tika sākta mūsdienīgu siltumizolācijas materiālu ražošana, lielākoties tika izmantoti organiski, dabā atrodami materiāli. Piemēram, Latvijā senāk ēkas siltināja ar linu spaļiem, kaņepēm, kūdru, aitu vilnu, sūnām. Starp citu, šie senie materiāli tiek izmantoti arī mūsdienās, protams, attiecīgi pielāgojot tos šodienas prasībām. Šodien efektīvu siltumizolācijas materiālu mājas siltināšanai iespējams nopirkt jebkurā būvmateriālu veikalā. …
