Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.09.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 1.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 2.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 3.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 4.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 5.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 6.
  • Konspekts 'Kvalitatīvās pētniecības metodes. Dziļā intervija, grupu diskusija', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Ir jāatceras, ka uz moderator “pleciem” gulstas vislielākā atbildība, jo tieši no viņa ir atkarīga diskusijas attīstība. Labam moderatoram nepeitiek ar teorētiskām zināšanām par tēmu un moderatora datbu, svarīga loma ir iepriekšējai pieredzei. Tāds moderators zinās, kā labāk uzsākt diskusiju (daži to uzsāk ar kādu interesantu vai pamācošu gadījumu no savas dzīves), jo no tā lielā mērā būs atkarīga diskusijas gaita, cilvēku atbrīvotība. Moderatoram jāzin vairāki paņēmieni kā „izkausēt ledu ”, piemēram, piedāvāt dalībniekam dažos vārdos pastāstīt par sevi vai uzsākot grupas diskusiju uz humora „nots”. Pieredze ļauj moderatoram iemācīties dažādus veidus un paņēmienus ar kuru palīdzību iespējams noskaņot grupu aktīvākai diskusija, veidot patīkamāku atmosfēru sarunas laikā, augot pieredzei, nākamos pētījumus viņam jau būs manāmi vieglāk vadīt.
Svarīga ir arī diskusijas vietas izvēle, tai jābūt gan komfortablai dalībniekiem( ir zināmas, piemēram, noteiktas gaisa temperatūras pie kurām cilvēki kļūst miegaini, kas var izjaukt diskusiju), gan ērtai un parocīgai kameru izvietojumam ( tām nevajadzētu būt manāmām un uzkrītošām, jo tas var ietekmēt dalībnieku uzvedību.

Autora komentārsAtvērt
Atlants