Secinājumi
Ezeriņš dzīvoja bohēmisku dzīvi, līdz ar to arī rakstīt par un ap bohēmu viņam bija ļoti dabiski. Ezeriņa bohēmai raksturīgā vide ir maliena, nevis Rīga ar savu skaļo bohēmas dzīvi.Bohēmiskie varoņi parasti ir sevis meklēšanas ceļā, viņi meklē savu vietu dzīvē. To var pamatot ar to, ka pārsvarā Ezeriņa bohēmiskie varoņi ir gados jauni. Ezeriņš noveļu varoņus bieži nostāda izvēles situācijās, līdz ar to bieži sastopams varoņu konflikts ar savu iekšējo „es”.
Bohēmisku noskaņu Ezeriņa darbiem piešķir ne tikai bohēmiski dabas sižeti, bet arī Ezeriņa savdabīgā rakstīšanas maniere. Uzskatu, ka Ezeriņu nevar salīdzināt ne ar vienu latviešu rakstnieku, jo viņš ir unikāls gan kā personība, gan kā rakstnieks.
Ezeriņa noveļu bohēma ietver sevī visu to, kas tiek nosaukts bohēmas skaidrojumā dzejas vārdnīcā. Tas ir mākslinieku dzīvesveids, kurš parasti tiek piekopts jaunībā.
Izalsot J. Ezeriņa noveles un materiālus par bohēmu, apstiprinās izvirzītā hipotēze, ka Ezeriņa noveļu varoņiem bohēmiskais dzīves veids ir tuvs. Lai gan sākumā likās, ka bohēmisko iezīmju Ezeriņa novelēs būs vairāk, tomēr tās nebija daudz, bet tās bija spilgtas.
…
