Nacistu varu pārdzīvo neliela daļa no Liepājas ebrejiem
SS – Einsatzgruppen komanda ieradās tajā pašā dienā. Nogalināja vairākus ebrejus un uzsāka brīvprātīgo vervēšanu Latvijas "pašaizsardzības" vienībā. Šī vienība nekavējoties uzsāka ebreju arestēšanu, īpaši Strādnieku gvardes locekļu. Viņus ieslodzīja sieviešu cietumā, kas pārtapa par spīdzināšanas un ieslodzījuma vietu nolemtajiem. 1941.gada 3.jūlijā slepkavas no Einsatzgruppen nošāva apmēram 47 ebrejus. (Dažas dienas vēlāk daudzi no tiem tika pārapbedīti ebreju kapsētā; no tā laika masu kapi nāvessoda izpildīšanas vietās kļuva par parastu parādību.) Tika uzsāktas regulāras cilvēku medības: ebreji, uz kuru drēbēm krūšu un muguras apvidū bija uzšūti dzelteni ielāpi, tika arestēti uz ielas, mājās, taču – visbiežāk Firehouse Square (?) laukumā, kur ebrejiem tika likts pieteikties uz piespiedu darbiem katru rītu pulksten 7. Eksekūcijas notika katru dienu. Daudzas ebreju ģimenes tika izliktas no dzīvokļiem. Tāpēc divas vai trīs ģimenes bija spiestas dalīt dzīvojamo telpu ar saviem draugiem vai radiniekiem, saņemot pārtikas normu, kas bija uz pusi mazāka nekā jau tā skopā latviešu pārtikas norma. Pēc SS pavēles sinagogas tika nopostītas. Taču viņu centieni panākt to, lai ebreji kājām mīdītu savu Svēto Rakstu ruļļus, bija nesekmīgi.
