Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.10.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 1.
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 2.
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 3.
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 4.
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 5.
  • Eseja 'Goda un cieņas aizskārums', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7. panta trešo daļu par KL 157. pantā paredzēto nodarījumu notiek privātās apsūdzības kriminālprocess, kurā apsūdzības funkciju īsteno pats cietušais. Tas nozīmē, ka persona, kura uzskata, ka viņai celta neslava, var iesniegt tiesā sūdzību un prasīt tajā norādīto personu saukšanu pie kriminālatbildības. Kaut gan KPL 621. panta otrā daļa paredz, ka tiesnesis pēc sūdzības saņemšanas var lemt par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, bieži vien praksē jautājumu par neslavas celšanas esamību izlemj kriminālprocesa ietvaros. Proti, tiesneši, saņemot cilvēka sūdzību un prasību saukt pie atbildības kādu personu par KL 157. pantā paredzētā likumpārkāpuma izdarīšanu, uzsāk kriminālprocesu un jau pēc tam padziļināti vērtē lietas apstākļus. Kriminālprocesa likuma 369.pantā minēti kriminālprocesa uzsākšanas iemesli.
Civilprocesa likuma 6.pantā minēts, ka civillietu ierosina tiesā- tiesnesis pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas vai tiesnesis pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses. Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus. Civilprocesa likuma 7.pantā minēts, ka civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai, ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants