Laika posmā no 13. gs. līdz 16. gs. vidum, ir zināms, ka ir pastāvējuši trīs normatīvie akti, kuri regulēja zemnieku tiesības, un tie bija sekojoši:
1. Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesības,
2. Lībiešu Igauņu zemnieku tiesības,
3. Kuršu zemnieku tiesības.
Trīs zemnieku tiesību kodifikācijas pēc vecuma ir sakārtotas sekojošā kārtībā – par senākajām atzīstot Rīgas arhibīskapijas, vidējām – Lībiešu Igauņu, bet jaunākajām – Kuršu tiesības. Pirmo divu kodifikāciju tapšanas laiks tiek saistīts ar 13.gs. sākumu. Kuršu tiesības tiek saistītas ar 13.gs. otro pusi datētas ar 1267. gadu, kad pakļautajiem Kuršiem nācās kā vienu no padevības noteikumiem pieņemt arī Lībiešu tiesības. Diezgan neskaidrs ir, kādā no Livonijas teritorijām bija spēkā katra no kodifikācijām.
Lielākā tiesību vēsturnieku daļa uzskata, ka Rīgas arhibīskapijas tiesības ir bijušas spēkā pašā arhibīskapijā un, ļoti iespējams, arī vācu ordeņa Latgaļu un Igauņu (Lībiešu ) zemēs. Kuršu zemnieku tiesības bez Kursas, domājams tika pielietotas arī Zemgalē un Sēlijā. Savukārt Lībiešu Igauņu zemnieku tiesības, visticamāk izmantotas Harijas un Virijas apgabalā (Ziemeļigaunijā) un Tērbatas bīskapijā.…
