Valodai ir vairāki līmeņi. Pašā augšā atrodas literārā valoda – tā vienmēr ir normēta. Literārās valodas normas norāda, ko, kā un kādā veida drīkst runāt un rakstīt oficiālā līmenī, akadēmiskā līmenī un tamlīdzīgi. Zem literārās valoda atrodas literārā sarunvaloda, kas daudz neatšķiras no pirmās. Tā ir normāla, solīda ikdienas sarunvaloda bez īpašiem ekspresīviem teicieniem. Uz to normas neattiecas, taču tā dabiski izveidojusies tāda, kāda šķiet pieņemama un ērta lielākajai daļai cilvēku. Vēl pakāpi zemāk atrodas neitrālā sarunvaloda, kuru nelietosi jebkurā situācija pret jebkuru cilvēku. Šo neitrālo sarunvalodu mēdz dēvēt par slengu. Slengam ir daudzas un dažādas gradācijas, bet mūsu interesējošo daļu varētu iedalīt trijās grupās: pozitīvie vārdi neitrālā sarunvalodā, vārdi, kam ir negatīva attieksme, bet kas nav īsti rupji, un tad viszemākais līmenis, kur atrodas paši rupjākie.
Paša cilvēka izpratni par to, kas ir un nav rupjš, lielā mērā veido sabiedrība. Katrā sociālajā grupā izpratne ir mazliet citāda. Viss ir atkarīgs kāda cilvēku lokā mēs atrodamies. Cilvēki parasti zina šīs atšķirības un cenšas pielāgoties tam, kam viņi grib pielāgoties. …
