(1892.19.03. Lielstraupes pag. Lapaiņos – 1941.27.12 nošauts) – gleznotājs, publicists, viens no dievturības ideologiem. Arvīda Brastiņa brālis.
Dzimis kalēja ģimenē. Mācījies Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, Pēterburgā (1911-16). Piedalījies Latvijas brīvības cīņās – bijis virsnieks, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Pēc Latvijas atbrīvošanas strādā par Kara muzeja pārzini, par Rīgas pilsētas tehniskās zīmēšanas un mākslas skolas skolotāju lasījis lekcijas Kaucmindes mājturības institūtā. Izstādēs piedalījies no 1917, glezniecībā risinājis latviešu senatnes tēmas. Viens no Valmieras mākslinieku apvienības “Baltā vārna” dalībniekiem (1918), aktīvs Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs (1920-40), Mūksalas mākslinieku biedrības goda biedrs. Bijis Latvijas Rakstniecības un mākslas kameras loc., Ljas Senatnes pētnieku biedrības pr-js. Strādā par skolotāju, vadījis pilskalnu uzmērīšanas ekspedīcijas. Kopā ar brāli Arvīdu nodibinājis dievturu kustību, bijis dievturu draudzes dižvadonis. 1940.apcietināts, nošauts.…
