Vērtējums:
Publicēts: 24.03.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 1.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 2.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 3.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 4.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Paražu tiesības - tiesību avots, kas raksturīgs senlejām tiesību sistēmām, kā arī konservatīvajām tiesību sistēmām (feodālajām tiesībām), rodas tad, kad valsts sankcionē atsevišķas paražas un tās iegūst obligātu spēku.

Ģimenes tiesību institūti – LAULĪBAS
Ģimenes nodibināšana Eiropā tika regulēta ar likumiem jau mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Nikolajas koncils 325.gadā aizliedza laulības ģimenes locekļu starpā, kā arī starp tuvākajiem radiem. Likumi sāka pārraudzīt arī sievas iegūšanas veidus, cenšoties iznīdēt visvecāko no tiem – līgavas zagšanu, kas viduslaikos bija pazīstama visā Eiropā. Kristīgā baznīca, sākot ar 10. gs. Lika nepaklausīgos sodīt par ar nāvi. Savukārt sievas pirkšanas un pārdošanas aizliegumi zināmi no 1216.gada, kad pāvests to aizliedza kristīgajiem senprūšu apgabalos. Latvijas teritorijā līgavas zagšanas aizliegums pirmo reizi parādījās 1422.gadā Livonijas tiesību rīkojumā. Sākot ar 16.gs., parādījās noteikums laulāties baznīcā, kuram bija ļoti liela pretestība no vietējo iedzīvotāju puses. 18.gs. bija pārejas laiks, kad baznīcas laulības sāka izskaust senās vedību paražas, lai gan baznīcas laulības sāka izskaust senās vedību paražas, lai gan baznīcā nelaulātus pārus varēja atrast par 19.gs. Vēl bija otrs iemesls, kas regulēja latviešu ģimenes nodibināšanās iespējas, - precēšanās atļaujas iegūšana no muižkunga dzimtbūšanas laikos.

Autora komentārsAtvērt
Atlants