1. Valsts pārvaldes padotība, tās formas, tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma.
Valsts pārvaldē pastāv tikai 2 padotības formas - pakļautība un pārraudzība.
Svarīgi ir prast norobežot pakļautību no pārraudzības. Svarīgākā atšķirība - realizējot pārraudzību tiek vērtēts tiesiskums, nevis lietderība.
Nelietot nekādus citus terminus (piem., uzraudzība, pārziņa u.t.t.).
Padotība ir princips, kas izriet no Satversmes 58. panta: „MK ir padotas valsts pārvaldes iestādes.”
Padotības principa realizācija ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Likuma 7. pants nosaka:
(1) MK īsteno padotību pār valsts pārvaldes organizāciju (institucionālā padotība) un pār valsts pārvaldes funkciju pildīšanu (funkcionālā padotība).
(2) MK padotību īsteno ar atsevišķa MK locekļa starpniecību. MK loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.
(3) Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā.
…
Sniegtas atbildes uz šādiem jautājumiem: 1.Valsts pārvaldes padotība, tās formas, tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma. 2.Valsts pārvaldes iekšējie normatīvie akti, to piemērošana, izdodot pārvaldes lēmumus un administratīvos aktus. 3.Publisko tiesību līgums, to veidi un tiesiskais regulējums. 4. Valsts civildienests: normatīvais pamats un no tā izrietošie galvenie principi 5. Pašvaldību funkcijas, to noteikšana, deleģēšana, organizēšana un izpilde. 6.Pašvaldības saistošie noteikumi, to apturēšana. 7.Informācijas atklātība un datu aizsardzība valsts pārvaldē: normatīvais pamata un no tā izrietošie galvenie principi 8.Administratīvā akta un faktiskās rīcības galvenie elementi un to nošķiršana no citām valsts pārvaldes izpausmes formām. 9.Būtiskākie administratīvā procesa principi un no tiem izrietošās dalībnieku tiesības un pienākumi iestādē. 10.Atlīdzinājuma par zaudējumu vai kaitējumu, kas nodarīts ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību
