Izcilais pētnieks pasauli redzēja vienotu un centās izskaidrot tās parādības, neņemot vērā iepriekš izveidojušos stereotipus. Viņš arī uzskatīja, ka iegūto datu un paraugu dažādība ir pamats, kuru, tālāk izpētot, ir iespējams pilnībā izprast pasauli un tajā notiekošās likumsakarības. Humbolts rakstīja: ‘’Daba pati par sevi ir daiļrunīga. Zvaigznes, spīdot debesīs, piepilda mūs ar sajūsmu un prieku, taču tomēr – tās pārvietojas orbītā ar matemātisku precizitāti’’. Šis citāts apliecina tā autora mīlestību pret dabas skaistumu un to, ka tas tomēr ir arī cieši saistīts ar zinātni.
Aleksandrs fon Humbolts bija viens no pēdējiem patiesi vispusīgi izglītotajiem zinātniekiem. Ja ņem vērā uzkrāto zināšanu apjomu, reti kurš pēc Humbolta nāves ir spējīgs ar viņu sacensties. Tika minēts, ka viņš bija kā staigājoša enciklopēdija. Jebkuram, kurš tiecas iegūt plašas un visaptverošas zināšanas par pasauli, vajadzētu iepazīties ar Humbolta darbiem un dzīves gājumu un no tā mācīties. Lai arī viņš galvenokārt tika uzskatīts par dabas ģeogrāfu, viņš ir sniedzis lielu devumu arī lielākajai daļai citu dabas pētošo zinātņu, ko pazīstam šodien. Pieminot dižo pētnieku, viņa uzvārdā ir nosauktas vairākas augu un dzīvnieku sugas, ģeogrāfiskie objekti, mācību iestādes un slavenas vietas. Viņa vārdu pieminēja arī daudzi citi laikmeta zinātnieki. Jau 1833.gadā izdotās grāmatas ‘’Aleksandra fon Humbolta ceļojumi un pētījumi’’ nobeigumā tiek atzīts, ka vēl ilgi pēc Humbolta karjeras beigām viņš vēsturē paliks ierakstīts kā viens no galvenajiem laikmeta zinātniekiem.
…
