Lašveidīgajām zivīm raksturīga taukspura, kas atrodas starp muguras un astes spuru. Sānu līnija labi izveidota. Lašveidīgās zivis viegli maina dažus paradumus un ārējo veidolu atkarībā no ārējās vides – dzīvesvietas biotopa, tādēļ to sistematizēšana zināmā mērā ir apgrūtināta. No lašu /Salmonidae/ dzimtas Latvijā savvaļā sastopamas 3 sugas (varavīksnes foreli /Onchorhynchus mykiss/ audzē zivsaimniecībās). Vērtīgākā suga ir lasis /Salmo salar/. Pieaugušie laši dzīvo jūrās, no kurienes rudeņos nārsta laikā masveidā ieceļo upēs. Nārsto to upju augštecēs kur paši uzturējušies mazuļu stadijā. Mazuļi pārtiek no zooplanktona, kukaiņiem un zivīm, savukārt pieaugušo barība jūrā ir zivis (galvenokārt renģes un brētliņas). Nārsta laikā laši barību neuzņem. Pēc izskata ļoti līdzīgs lasim ir taimiņš /Salmo trutta trutta/. Atšķirībā no lašiem taimiņi vairāk dzīvo saldūdeņos. Pieaugušie taimiņi jūrā nekur tālu neceļo, bet uzturas to upju tuvumā, kur piedzimuši. Tipiska strauju upju zivs ir strauta forele /Salmo trutta fario/. Tā partiek no lidojošiem kukaiņiem un zivīm, dažreiz no dažādiem zoobentosa organismiem. 20.gadsimta 70. un 80. gados Latvijā mēģināja aklimatizēt dažas Klusā okeāna lašu /Oncorhynchus/ un paliju /Salvelinus/ sugas. …
