17. gadsimts bija liels pārmaiņu laiks. Tas nesa pārmaiņas ne tikai zinātnē un kultūrā, bet arī cilvēka izpratnē par dzīvi, reliģiju, notikumiem, kas norisinās. Varētu teikt, ka šim gadsimtam, un kā jebkuram citam gadsimtam, ir divas puses – pulss un mīnuss jeb spožums un posts, kā kokam, kam ir divi gali.
Šajā laikā cilvēka prāts tiek nobīdīts priekšplāna, jo blakus garīdzniecības vienveidībai attīstās zinātne. Rodas jaunas teorijas it visur, tādejādi baznīca pamazām zaudēja savu ietekmi. Cilvēki pieprasīja vienkārši pierādamas teorijas. Attīstījās teorijas par Visumu.…
