Reiz dzīvoja maziņ, maziņa meitenīte, kura dzīvoja krūmu rozē Napoleona dārzā. Šo meiteni sauca par Pelnuršķīti, un viņa dzīvoja kopā ar pamāti, bet pamāte nebija ļauna kā citās pasakās. Viņa ļoti mīlēja savu pameitu un vakariņās cepa sacepumus so rozes nektāra, kuri Pelnrušķītei ļoti garšoja. Katru dienu viņa priecājās un spēlējās ar fejām uz rožlapām. Meitene pat neaizdomājās, ka ir lielāka pasaule.…
