Dž. Kellijs arī ievēro, ka cilvēkiem piemīt tendence savās konstrukcijās iekļaut tos simptomus, par kuriem viņi ir lasījuši (piem., medicīnas enciklopēdijā) vai kurus redz citos cilvēkos. Dž.Kellijs sāk pamatīgāk nodarboties ar valodas struktūras jautājumiem, studē ievērojamā lingvista Alfrēda Korzubska un lomu spēles teorētiķa Džeikoba Moreno darbus, kas padara veidojamo pieeju aizvien pilnīgāku.